uzšņāpieni

Internets piekusis..

Looking forward.. Rīt - jauna diena, jauna cerība, ka, nepaejot pretim ne soli, pat ne īsti paceļot skatienu augstāk, pavērsies jauna lapa.. Mmhmm..

Dažkārt kaut kā pietrūkst. Īstenībā jau bieži, bet tikai dažkārt ir drosme to atzīt skaļi.

Jā! Rīt būs tā lielā diena, kad jau no paša rīta izdarīsim to, ko vajadzēja izdarīt jau vēlākais aizvakar.

Koki, šķiet, pārstājuši dusmoties.

Kolekcionēju sniegpārsliņas.

Stiprais lietus un zelta lapu paklājs nomaskēja bedres tā, ka grandrīz iekritu.

Krīt, krīt ik rīt'.. tik krīt un krīt..

Dažkārt ir labi pateikt, ka dažkārt ir labi pateikt, ka dažkārt ir labi!

Šodien ienāca prātā doma, ka varētu salasīt kādu pušķīti krāsaino kļavu lapu - tā sakot rudens smaržai mājā. Bet, ieraugot lielo daudzveidību, nedaudz apmulsu un pārrados mājās tukšām rokām.

Mēness raugās logā - pretim raugos es..
Zvaigznes mākoņkrokās spēlē paslēpes..

Promejot: pat vissīkākās lapiņas un vissmalkākie zariņi klāti mirdzoši baltu, bet saltu segu..
Šurpnākot: burvīgas un aicinošas mēness, mākoņu un gaismas spēles..
Ak, vai rudenī nav jauki?

Ai, ai.. skatos uz pulsējošo kursora svītriņu un domāju, ko nu lai raksta.. Kā lielais brīdis klāt, tā visi melodramatiskie pirmie teikumi liekas smieklīgi. Pat ne pozitīvi smieklīgi, bet gan no tās sērijas, kur pat smiekli vairs nenāk. Juceklis galvā vai tukšums - dažbrīd šīs divas formas nespēju atšķirt. Piedodied, ka es tā!