Vai tiešām tikai internets ir pie vainas, ka mums it nemaz neliekas sveši tie cilvēki, ar kuriem mēs jau gadiem neesam tikušies, runājuši utml.? Vai tas ir normāli, ka mēs, pateicoties (?) visiem komunikāciju portāliem un tamlīdzīgiem izgudrojumiem, vienmēr esam vairāk vai mazāk apdeitoti attiecībā uz sev pazīstamu cilvēku dzīvi - pat tad, ja mēs šos cilvēkus esam satikuši tikai vienreiz? Vai šī iesaistīšanās citu cilvēku dzīvēs palīdz mums risināt savas problēmas, vai laupa mums laiku, kurā rūpēties pašiem par savām dzīvēm? Un cik pasaulē ir cilvēku, kuri par šādām lietām aizdomājas pa īstam?