Kad kaut ko pārāk ilgi notur sevī, tad pienāk laiks, kad to vairs nevar izteikt.. Pat, ja beidzot ir tāda iespēja un vēlme. Ideālā gadījumā tas ir tādēļ, ka pa šo laiku ir kļuvis vienalga. Tad atliek to agrāk vai vēlāk secināt un uzreiz kļūst vieglāk. Bet ko darīt, ja vēl joprojām nav vienalga, bet izteikt tik un tā nevar?