Skatos senu draugu / paziņu profilus internetā un naivā bērnišķīgumā domāju, ka mēs visi atkal varētu būt draugi. Nu tā pa īstam. Satikties svelmainos vasaras vakaros, lai kopīgi mājas pagalmā uzspēlētu badmintonu vai kvadrātus. Blandītos ap māju, šūpotos šūpolēs vai lektu gumijas. Saldā bezrūpībā sēdētu uz soliņa un šūpotu kājas, ēdot ķiršus un spļaujot kauliņus, sacenzdamies, kurš aizspļaus tālāk. Akjā, naivā, brīnišķīgā bērnība!