Vaimanuvai,
Kad tavs burbons netur tevi,
Vaivaivai,
Kad cilpa pati uzsien sevi,
Vēl, vēl, vēl!
Kad pati dzīve grib no tevis atbrīvoties,
Viensviensnulle, policiju, lūdzu,
Kad tevis paša dēmoni nāk tavu žēlsirdību lūgties!

Es nemiršu un neraustīšos nāves,
Es specializēšos, būšu Centrāltirgū krāvējs;
Man novemties pār pašam savu kapakmeni
Ir tikpat kā uztīt cigareti lēni
Gariem, slaidiem pirmās šķiras pirkstiem,
Kam uzšķilt sārtu ir viens sūda švirkstiens,
Un sadegt kliedzienos kā pašpasludinātai raganai
Ir tikai sākums zosādainai leģendai