iguana's Journal
|
Monday, September 3rd, 2007 |
|
||
dzīve rauj elpu ciet. nav laika. un uz brīdi nav baudas. ceru, ka uz brīdi. Kā Janka dzied: dzīvot nenozīmē pelnīt, skriet un ēst. kāpēc tad tā tagad izskatās? bet kā jau teicu, - ceru, ka tikai uz brīdi. |
||
|
|
||||
Mirklis, kad atkal gribas sev nodefinēt - bēgt vai turēties? vieglāk būtu bēgt. bet es laikam turēšos. šorīt, pa ilgiem laikiem, kafijas automātā atkal nospiedu pogu, kas reaģē uz manu vēlmi un Londonas krūzītē ielej melnu, melnu kafiju, gandrīz līdz malai, bet tomēr atstājot vietu pienam. rudens melanholija. aidā. vēl tik aizvietot jaunā gada svinībās nebūtībā aizlaisto biezo tamborēto lakatu un tad jau pavisam. kā jau katru rudeni. bet patiesībā pavisam cits rudens. savādāks. un tā vien šķiet - es varētu pļāpāt un pļāpāt. bet ar jēgu. pie tējas. kaut tādas, kas smaržo pēc bērnības vitamīniem un blakus ir kāds, kam miega bads. |
||||
|
|
||||
par daudz fantāzijas un iluzijas. visādas zijas un dzijas. bet vispār - tātad - Nepieciešams cilvēks, ar kuru kopā mācīties franču valodu! Tāds, kas mazliet to valodu jau zin, var arī nezināt, a nebūs tik labi tad. Nuja - cik maksā? neko - kā vien paša cilvēka brīvo laiku un iedvesmu un gribēšanu un uzņēmību. Kāpēc man to vienu cilvēku vajag? Jo man tā gribēšana vienai par švaku. |
||||
|
iguana's Journal
|