| vai tu maaki izlasiit? |
[Sep. 9th, 2008|08:42 am] |
Kaada projekta ietvaros man bija jaauzraksta, kas esmu es un kas man ir foto. shajaa briidii man bija maza dusma uz Mr L par vina sasodiito dzejnieka talantu...
Seedeeju un stukoju.
ja kaadam izdosies atmineet fotograafijas staastu, tad tas ir taapat, kaa ieguut valsts koda shifra atsleegu - visas emocijas, domas un notikumi ir tavaa priekshaa - jautaajums tikai - vai tu maaki to izlasiit.
un, kas gan foto ir man? dziives saldais eediens? un tomeer, tik daudz ruupju un smagu emociju reizeem ar to saistaas! Varbuut fotograafija ir kaa tavas dziives spogulis, kas fiksee tavas kluudas un sasniegumus, lai atskatoties uz to visu, tu kluuutu labaaks.. interesanti, ko domaaja Dievs, kad deva cilveekiem sho nodarbi? She nem, ej un dari, lai tev pasham par pieraadijumu paliek tas, kas un kaads tu esi. Jo spogulis veesturi nepieraksta un tava atmina ir par vaaju to visu patureet.
nav manos speekos to visu atmineet, tikai varu turpinaat mekleet un taustiities, un shaubiities vai tas vispaar ir kam veerts. bet, ja reiz esi saslimis - nav iespeejas atrauties, pat tad, ja uz briidi skiet, ka tas ir izdevies, peec laika tomeer saproti, ka to, ko Dievs ir sirdii licis - to, kameer vien elpoju, man neatnems. liekas ikdienai pietruukst mazliet romantikas un fotograafija varbuut ir kaa atbilde uz to. she, paskaties, pat pelkei ir vairaak optimisma un dziives prieka.
ha! kaa staav rakstiits - ja esi atklaajis fotograafiju, tad nav vairs veerts dziivot. Paldies Dievam, man taa veel ir liels nosleepums. |
|
|
