garastāvoklis: tired
pie horizonta ir paraadiijies kaads man liidziigais, paliek bail, jo nekad veel neesmu taa juties... kaa? otraa pusee... otraa pusee visam, otrpus sapraatam un logjikai. Bet laikam kaadu laiku atpakalj tieshi par to es luudzos... Buut otraa pusee...
sarezhgjiiti...
priecaaties vai skumt? Banaali, bet beidzot arii man jaasaka: "tik nepiekjerties!"
baigais uudens, es taksh nepiekjeros! nekad!
jaanogaida, viss paariet
domaat par domu...
domaat par domu...
bet ko dariit, ja tu saproti, ka tas ir nepareizs solis, tas nav tas, ko tu gribi, pilniigi noteikti, bet spert sho soli vienlaga gribas? Retorisks jautaajums, atbildes nav... un nevajag
domaat par domu...
domaat par domu...
a tas paliidz...
palīdzēt jau varbūt palīdz, bet tev nav tāda sajūta, ka domājot par domu tu daudz ko zaudē? doma, manuprāt, nav viss. ir arī sajūtas, jā tās bieži vien ir nepatīkamas, bet tās mūs veido par labākiem...
ja gribās dzert varbūt reizēm labāk ir vienkārši padzerties un remdēt slāpes, nevis sākt domāt par to. jā, tev vairs negribēsies dzert uzreiz. bet vēlāk? jā, kas notiek vēlāk? tu zini? es nē