01:58 pmnū tā. izlasīju. bāc, daudz dažādu pārdomu, pārāk daudz lai rakstītu, bet pārāk sarežģīti, lai izteiktos, zini, es pagaidīšu, kad izlasīsi tu, man tā būs vieglāk.man liekas, ka tas ir tāpat, kā tad ja ir kāds puisis, kuru tu vnk gribi, nu tā, pavisam fiziski, vai pavisam inetereses pēc, tev ir dota iespēja pamēģināt, bet tu zini, ka nekas un nekad tur nesanāks un tu nedrīksti pat mēģināt, jo tev ir puisis, kuru tu.. mīli, un kuram savas ziņkārības pēc nekādā gadījumā nedarīsi pāri un no vienas puses pat negribi to darīt, bet tomēr tas šī cita cilvēka tuvums tā kutina nervus... un tad sanāk tāpat, ka tu verētu būt mirusi, nu jā, it kā daļēji būšana vampīram ir būšana mirušam, un būt kopāar cilvēku, kuru tu mīli. bet tu nedrīksti, jo tev vēl ir jādzīvo. un nervus kutina tieši šī apziņa, ka tu dari, ko aizliegrtu un kko absolūti bez nākotnes, nu.. vai ar pavisam īsu nākotni. un patiesībā, ja tā pavisam labi apdomājas, tu tā īsti negribi mirt, jo ir daudz, daudz cilvēku, kuri tev jāpamet šī viena dēļ. es nezinu, laikam neizskaidroju pārāk labi un manā paskaidrojumā laikam ir absolūts no sense, bet ko lai padara, es gaidīšu, kad tu izlasīsi. :) |
A es esmu šizonautiņš.
December 23rd, 2008
08:01 pmpārlasot rodas iespēja analizēt nevis situācijas un izjūtas, bet gan to, kā tas ir uzrakstīts. hmm. savādi patiesībā. vietām viss ir baigi smuki, bet vietam kkads atkārtojas un ir mazliet kkā ne tā. interesanti. vai tā ir rakstnieces vai tulkojuma vaina?mm, bija vēl kkas. tikai tagad es neatceros, kas bija. un vēl es sapratu, ka lasīšana mani nomierina. un vispār, šo ierakstu es vēl turpināšu, es tiaki neatceros, ko gribēju teikt. :D kas vēl svarīgi, es sapratu, cik sāpīgi ir tad, ja tu par spīti dusmām un aizvainojumam esi pret kādu ļoti lojāls, neko sliktu nesaki, vismaz neko tādu, ko kāds jau nebūtu pamanījis, tu reāli jūties saīdzis (bāc, es tādus vārdus nelietoju) un skumjš, bet šis cilvēks nekā nesaprot, un padara visu vēl sliktāku, kaut aizbildinās ar to, ka grib visu savest kārtībā, patiesībā visu vēl vairāk sabojājot. (ou, tas gan bija viens varen garš teikums.) |
Powered by Sviesta Ciba