| Vēlēšanās |
[26. Maijs 2005|13:47] |
Es vēlos, lai pasaulē visi cilvēki laimīgi būtu,
Lai nebūtu asaru, sāpju un nopūtu grūtu.
Es vēlos,lai bērniem ir mājas un vecāki abi,
Lai no pirmās elpas tie pasaulē justos labi.
Es vēlos, lai visi, cits citam dāvātu smaidus,
Lai pasaulē šajā mēs nedzirdam vaidus.
Lai vectēvi būtu sprauni kā zirgi,
Un vecāmmātēm būtu soļi vingri.
Ja paklupis kāds, lai katrs roku tam sniegtu,
Un izalkušiem katrs maizi sniegtu.
Un sev tikai kādu mazu nieku es gribu,
Un cilvēki sauc to par mīlestību.
Lai blakus vienmēr ir cilvēks kāds,
Pie kura jau gadiem mana sirds un prāts.
Lai roku rokā šo dzīvi mēs vadām,
Un meitām laimīgu pasauli rādām.
18.04.2005 17.24 |
|
|
| Grēks čukst |
[25. Maijs 2005|17:00] |
Pēc 36. psalma
Grēks čukst sirdī,
Nav jākautrējas,
Nav jākautrējas,
Dieva vaiga priekšā nav jākautrējas.
Bezdievis pats sevi mierina:
Neviens manus darbus nezina.
Viņa mutes vārdos ir nelietība,
Viņa teiktais viltība.
Tava, Kungs, žēlastība
Sniedzas līdz debesīm,
Tu vienmēr taisno pasargā,
Savā lielā žēlastībā,
Lai lepno kājas mani nesamin,
Lai bezdievīgo roka mani nepadzen.
Reiz kritīs tie, kas dara ļaunu,
Viņi sabruks un vairs necelsies.
Tik tie, kam tīra, skaidra sirds,
Līdz galam Tavu ceļu ies.
(29.09.2004, 21.45) |
|
|
| Katru dienu |
[24. Maijs 2005|16:54] |
Katru dienu es ceļu māju.
No katra vārda, ko saka man Dievs.
Katru dienu. Stāvu pēc stāva.
No katra vārda, ko māca man Dievs.
No maza vārdiņa. No sīkas skaņas.
Mierā un priekā, nama sienas es ceļu.
Gavilēs, slavējot uzceļu mūri.
Bezdievi, grēciniek, ko stāvi un lūri?
Savu Dieva templi sirdī es ceļu.
Mālus jaucu un akmeņus veļu.
Kaimiņi brīnās un cilvēki smejas,
Viņiem par prieku, būvē ielieku dzejas.
Atnāk viens grēciņš, jociņš - spociņš,
Jokojas spokojas, gar durvīm taustās.
Ķiķinot smejas. Izmēda dzejas.
Izķēmo vārdus, nomaina sejas.
Posta un ārda.
Snaikstās pēc Vārda.
Skaties un brīnies, jau celtne šķobās,
Sienas sabrūk un pamati ļogās.
Saucu uz Dievu: "Kungs ved manu lietu.
Mosties un celies! Dod man Vārdu!"
...Novācu drazas, satīru vietu,
Lai Dieva ceļu tālāk es ietu.
Atkal un atkal es ceļu māju,
No katra Vārda, ko saka man Dievs.
Katru dienu - stāvu pēc stāva...
Un katru dienu palīdz man Dievs.
(23.10.2004. 19.46) |
|
|
| Alga |
[23. Maijs 2005|08:50] |
Dievs zina, ko mums vajaga katrā brīdī.
Visu Viņš dod. Tikai īstajā brīdī.
Ja tev vajag miegu un saldus sapņus,
Neliks Dievs tavās rokās kapļus.
Ja paredzējis Viņš kādam gleznot un zīmēt,
Neliks Viņš tam kurpēm papēžus līmēt.
Nedos Viņš cūkai seglus, un govij podnieka ripu.
Visi šai pasaulē dzīvo, pildot Viņa gribu.
Kas radīts lidot, tam neliks rāpot.
Par to mums nevajag velti prātot.
To, kas ar rīksti būt sodāms,
Necels Viņš nepelnītā godā.
Bet, pat ja iecels, tā nebūs kļūda,
No augstumiem krišana vienmēr ir grūta.
Dievs tevi veido ar balvām un rīksti,
Savu algu pats nopelnīt drīksti.
(02.11.2004 9.34) |
|
|
| Mūsdienīgi? |
[22. Maijs 2005|16:12] |
Pats esmu Kungs es un likteņa lēmējs.
Pats sevi slavēju. Pats esmu ņēmējs.
Nevaru gaidīt Dieva balvu,
Laikmetā šajā visi strādā ar galvu.
Septītā diena – tā man par godu,
Tad savam ķermenim atpūtu dodu.
Izbraucu piknikā. Iedzeru šņabi.
Svētdienā vienmēr jūtos es labi.
Tēvu un mati, lai turu godā?
Tos, kas ir vainīgi šajā postā?
Nedod tie naudu. Uz mani rājas.
Labi ka tagad man citas mājas.
Tev nebūs nokaut. To saprast man grūti,
Kāpēc Dievs man tādas blēņas sūti?
Miermīlīgs esmu. Man asinis netīk.
Nokaut, tas nu gan darbiņš pretīgs.
Laulība, tas nav priekš manis nudien,
Vai lai es mīlu vienu sievieti vien.
Atteikt, ja šī pati gultā lien?
Tā taču vecim nepiedien!
Zagt nav labi? Tās blēņas nu gan,
Zagt ir labi, tas padodas man.
Zagt ir labi, ja darbu šo prot,
Tas šajos laikos var labumu dot.
Nevajag melot? Nu kas par niekiem?
Kā tad lai nododos saviem priekiem.
Visi melo. Tāds dzīves likums.
Dzīvi sarežģīt var man tikums.
Nebūs iekārot? Nu ko tu joko?
Tad jau mums atpakaļ jāiet kokos!
Iekāre šodienas kungs un ķēniņš,
Neesmu taču vairs nekāds bērniņš.
(27.10.2004 8.40) |
|
|
| Kāpēc? |
[21. Maijs 2005|18:03] |
Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc?
Nejautā "kāpēc"!
Apklusti! Ieklausies!
Cilvēks tev nevar izskaidrot Dieva prātu.
Dievs pats tevi meklē, lai ar tevi parunātu.
Neskrien un nekliedz,
Nebļausties "kāpēc"!
Apsēdies ieklausies pats savās sāpēs.
Priekos tu nedzirdi Dieva mierīgo balsi,
Gavilēs savās bez prāta kad lēkā.
Savās sāpēs vien pieņemies spēkā.
Ieklausies pats savās sāpēs,
Nebrēc uz Dievu, nesaki "kāpēc?".
Atbildi zin tikai Dievs un tava sirds,
Jo Dievs tevi mīl tā, kā nemīlē cits.
(24.10.2004 10.12) |
|
|