| Zīle |
[25. Jul 2005|15:13] |
|
Viņa plāni tik ļoti pārāki par mūsu
iztēli,
cik ozols pārāks par zīles fantāzijas lidojumu.
(Dž. Heriss)
Mazas zīles,
lielās fantāzijas?
Ko zīle redz nākotnes vīzijās?
Kad mazās zīles domas lido,
Vai tā prāto par ozolu dižo?
Vai tai padomā asniņš sīciņš?
Vai varbūt snaudā pavadīts mūžiņš?
Varbūt grib ripot un ripot, un ripot?
Varbūt sakalst un mūžībai izzust?
Ko zina zīle par nākamām dienām?
Vai tā sapņo par saknēm stiprām?
Vai tā sapņo par zariem un lapām?
Vai tā spēj apjaust likteņa gaitu,
Jauno zīļu un ozolu skaitu,
Kurai tā pati ir šodien
sākums.
Par zīli mēs zinām ka tā dzīvo
Tad, kad pirmā lapiņa plīvo.
Vai tu sadzirdi zīles brēku,
Kad rudens tai lapiņu atņem ar spēku?
Vai dzirdi zīles gaviles skaļās
Pavasarī kad zeme ir vaļā?
Vai tu priekā ar zīlīti līksmo,
Kad tā darina zariņu sīko?
Vai tu domā, ka viņai bij prieki,
Kad izgriezi zarus, kas tavuprāt lieki.
Domās nogrimis soļoju naski,
Kas zem soļiem par krakšķi?
Kur nu, zīlīt, ir tavi sapņi?
(24.10.2004) |
|
|
| |
[19. Jul 2005|11:38] |
Es šodien esmu noklīdusi avs,
Reiz man bija bars un gans savs,
Bet šodien esmu pazudusī avs.
Es esmu līdz ausīm iekšā auzās,
Vai nedzirdēs ganu, manas ausis ausās.
Zudušas visas manas māsas jaukās.
Bez mērķa un izpratnes apkārt es klīstu,
Meklēju draudzi un vārdu īstu,
Baidos, ka viena es neiznīkstu.
Apkārt klīst vilki un skaļi gaudo,
Mana sirds saraujas žēli raudot.
Baisi un drūmi man atrašanu gaidot.
Ganam ar deviņdesmit deviņām gana,
Nerūp tam šobrīd pazušana mana,
Viņš savu pulku tik tālāk gana.
Gan aun gana, līdz pazūd vēl viena.
Šovakar nemeklēs, būs jauna diena.
Atnāks tā aita ja mani ciena.
Gana un gana, ar astoņdesmit tam gana.
Gana un gana, ar trīsdesmit gana.
Bet dīvaina tomēr tāda pazušana?
29.07.2005 1.24 |
|
|
| |
[19. Jul 2005|11:27] |
Manā smilšu kastā iekāpis kāds,
Un tagad par skatu šo bēdīgs ir prāts.
Tas izjaucis smilšu pilis un mājas.
Smilšu baznīcu saminušas basas kājas.
Kur nu lai rotaļās Dievu es lūdzu?
Kam par šo postu lai bēdas nu sūdzu?
Smilšu altāris sabiris drupās,
Dievnams ir pārvērties smilšu čupās.
Skumja šī diena. Spēle ir galā.
Sāpēs sarāvusies raudu es kastes malā.
Noslaukot asaru jūtu - kāds blakus,
Pienāk un arī slauka man plakstus.
„Neraudi, tante! Vai palīdzēt drīkstu?
Nāc! Es tev rādīšu dievnamu īstu.”
Manām rokām pieskaras sīciņas saujas,
Mazs meitēns apskaujot klātu kļaujas.
Bieži mēs raudam pie sapņu drupām,
Pasauli ceļot no smilšu čupām.
Vienīgi bērni redz pasauli īstu.
Es arī gribētu, bet vai drīkstu?
18.07.2005 17.29 |
|
|
| ?! |
[18. Jul 2005|09:27] |
|
Katram ir tiesības pašam uz savu viedokli, bet katram nav tiesības pašam uz savu patiesību. Jo patiesība ir tikai viena.(Dough Groothins) |
|
|
| |
[13. Jul 2005|16:45] |
Gribēju okeānu, bet dabūju tikai pili.
Bet, tālāk notika brīnumi zili.
Vai zini, kā rīta saulē mirdz lāse?
Briljanti blakus, kā nabagā māsa.
Gribēju izglābt es pasauli lielu,
Dievs man iedeva cilvēku vienu.
Vai zinis, cik divatā kalpot ir labi.
Lai kalpotu Dievam nav vajadzīgi bari.
Gribēju mierīgi nodzīvot šo dzīvi,
Jēzus man deva mūžīgo dzīvi.
Vai zini, kādu laimi dzīve var dot?
Ja proti to ticībā iemantot.
(21.10.2004 21.40) |
|
|
| SAVĀDĀKA SVĒTDIENA |
[12. Jul 2005|10:03] |
Vieta, kur katram patverties
SAVĀDĀKA SVĒTDIENA
Svētdien, 17. jūlijā, plkst. 14.00 Kuldīgas kafejnīcas Staburadze telpās (Liepājas ielā) kafejnīca Ciāna. Dziedās Kristīne Dzelzs.
* Ieeja brīva |
|
|