| |
[19. Jul 2005|11:38] |
Es šodien esmu noklīdusi avs,
Reiz man bija bars un gans savs,
Bet šodien esmu pazudusī avs.
Es esmu līdz ausīm iekšā auzās,
Vai nedzirdēs ganu, manas ausis ausās.
Zudušas visas manas māsas jaukās.
Bez mērķa un izpratnes apkārt es klīstu,
Meklēju draudzi un vārdu īstu,
Baidos, ka viena es neiznīkstu.
Apkārt klīst vilki un skaļi gaudo,
Mana sirds saraujas žēli raudot.
Baisi un drūmi man atrašanu gaidot.
Ganam ar deviņdesmit deviņām gana,
Nerūp tam šobrīd pazušana mana,
Viņš savu pulku tik tālāk gana.
Gan aun gana, līdz pazūd vēl viena.
Šovakar nemeklēs, būs jauna diena.
Atnāks tā aita ja mani ciena.
Gana un gana, ar astoņdesmit tam gana.
Gana un gana, ar trīsdesmit gana.
Bet dīvaina tomēr tāda pazušana?
29.07.2005 1.24 |
|
|
