| Dzīves ceļā |
[16. Jun 2005|08:51] |
Esmu uz zemes šīs dēļ Tevis, Tēvs.
Esmu Tavs īstais un mīlētais bērns.
Dzīve šī man Tevis dota,
Dzīvot Tev un Tavam godam.
Tava mīlestība ir bezgalīga,
Ar Tevi man dots spēks un bezbailība.
Tu esi mans stiprums un mana klints,
Ar Tavu vārdu man apkārt draugu simts.
Tavā klēpī es meklēju mieru,
Sāpēs spēku un bezmiegā miegu.
Tavas stiprās rokas mani vada,
Paceļ mani, kad liksta kāda.
Paļāvībā uz Tevi mans dzīves ceļš drošs,
Kādēļ, tad reizēm esmu tik noraidošs?
Pārbaudījumos meklēju cilvēku spēku,
Naivi, bez prāta spēlējos ar grēku?
Zinu Tavu silto un mīlošo sirdi,
Bet reizēm man laikam švaki ar dzirdi,
Reizēm es esmu akla un apstulbota,
Pastumjot malā Tavu roku, kas man dota.
Nepilnīgs mans prāts un apziņa mana,
Tomēr Tava mīlestība liela un pacietības gana.
Visu miglaini kā spogulī redzu,
Kad Dievs mani māca – savas acis ciet sedzu.
Gribu es svētības iegūt ar varu,
Piesaucot Dievu un Svēto Garu.
Gribu es šodien, par vēlu būs rīt.
Grūti man rītdienu sagaidīt.
Mīlu es Dievu un Jēzu cienu,
Bet kādēļ tik daudz un tik garu dienu?
Pārdomas šādas man prātu jauc.
Gribas, lai Tēvs mani mājās sauc.
Tomēr mans gājums vēl šodien nav galā,
Jāceļas atkal. Dievs tālāk vada.
Un tikai Viņš viens zina to stundu,
Debesu valstībā, kad man iezvanīs jundu.
Ja spētu iet mājās pēc sava prāta,
Tad zeme būtu kapsētām klāta,
Mīlestības tik maz un dzīve nav salda,
Visā pasaulē grēks un baudas valda.
Tādēļ tik grūti ir būt par gaismu,
Izkliedēt sāpes un tumsu baismu.
Dievs jau mums neprasa pāri par spēkiem,
Gaida, kad tikšu galā ar saviem grēkiem.
Ne jau par otru Viņš atbildi prasa,
Viņam ir jārāda tikai dzīve paša.
Ne jau pasauli rokās turēt Viņš liek,
Paņem no visa, savu daļiņu vien.
Tomēr mums grūti šo mācību saprast,
Otra dzīvē cenšamies grēku atrast.
Ar saviem dēmoniem tusējam jautri,
„Spēciņi sīki,” stāstam Dievam mēs kautri.
Dievs mums devis gribu un prātu,
Lai sevi no grēka pasargātu.
Vai tā bija Dieva Tēva kļūda?
Pat Viņa Dēlu nodeva māceklis Jūda!
Prātu Viņš deva, lai vērtējam dzīvi,
Gribu - lai varam no grēka būt brīvi.
Zinot, ka katram darbam būs alga,
Sevi mēs sienam pie grēka valga.
20.11.2004. 09.47 |
|
|
