Apstājies! Ieklausies... - Stāstiņš [entries|archive|friends|userinfo]
Apstājies! Ieklausies...

[ website | Apstājies! Ieklausies... ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Jaunumi Arhīvs Domubiedri Par_mani Mana_dzeja Mājas KVD ]

Stāstiņš [8. Feb 2006|09:46]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
                                                                        Adatas acs
Es stāvēju starp daudziem veiksmīgiem cilvēkiem. Mana sirds bija piepildīta ar prieku. Es biju atdevis savu dzīvi Dievam un Viņa gribai. Tajā dienā es sacīju Kungam: "Es darīšu lielas lietas Tavā vārdā." Tad Dievs man jautāja: "Ar ko tu vēlies man kalpot?" Es atbildēju: "Ja vien es būtu starp tiem, kuri var spēlēt un dziedāt Tavā namā, Kungs, tad es veiktu lielas lietas Tev par godu." Tas Kungs izpildīja manu sirds vēlēšanos. Es varēju stāvēt cilvēku priekšā, spēlēt un dziedāt. Cilvēkus aizkustināja šī prasme, kuru Dievs man bija devis. Es domāju, ka būšu apmierināts ar to, ka biju spējis aizkustināt cilvēku sirdis. Palicis vienatnē es noliecu savu galvu Dieva priekšā un teicu: "Kungs, Tu man esi devis to, pēc kā lūdzu, bet mana sirds ir noskumusi. Es vēlos ko vairāk!"
 Viņš atnāca pie manis nakts stundā un atkal jautāja: "Cilvēka dēls, ko tu vēlies saņemt no manis?" Es atbildēju: "Kungs, man visapkārt ir tik daudz nelaimīgu cilvēku. Es redzu salauztas sirdis, skumjas un neizpratni. Lūdzu, dod man varu atbrīvot viņus Tavā spēkā." Tas Kungs man atbildēja: "Es tev dodu, ko tu vēlies!" Ar lielu prieku es izgāju cilvēku priekšā. Būdams jauns un pilns entuziasma, es izrunāju tā Kunga vārdu, un cilvēki tika atbrīvoti. Viņu sirdis kļuva vieglas. Es redzēju, ka cilvēki kļuva priecīgi. Kamēr viņi slavēja un pateicās Dievam, es iegāju savā lūgšanu kambarī un noliecu galvu lielās bēdās. Es izsaucos: "Ak, mans Kungs, ak, mans Dievs! Es vēl neesmu apmierināts." Viņš man atkal vaicāja: "Ko tu vēlies, lai es tev dodu?" Es teicu: "Kaut man būtu tāds spēks kā Tev, ka es varētu uzlikt rokas slimajiem un tie kļūtu veseli." Dievs atbildēja: "Lai notiek, kā tu esi lūdzis!"
Slimie tika dziedināti visās pasaules tautās. Es redzēju, kā tiem tika atņemtas sāpes un ciešanas. Priecīgs devos uz savu lūgšanu vietu un teicu: "Tagad gan, Dievs, es būšu apmierināts, jo Tu man esi devis visu, ko vēlējos!" Bet tiklīdz biju izrunājis šos vārdus, mana sirds atkal bija noskumusi. Es teicu: "Dievs, es nesaprotu, atkal esmu neapmierināts. Vai Tu vēl pēdējo reizi man dosi to, ko es Tev lūgšu?" Viņš teica: "Lai notiek!'' "Kungs, es vēlētos nostāties pret tumsas spēkiem un salauzt tās varu!" Dievs atbildēja: "Protams, es tev to dodu, tagad ej!" Viņš man atļāva būt vietās, kur cilvēki ir grēka un ļaunuma varā. Es redzēju, kā dēmoni tiek izdzīti Dieva vārdā. Tad es atkal devos atpakaļ savā lūgšanu vietā pilnīgi salauzts un teicu: "Kungs, es Tev esmu lūdzis visu, ko esmu vēlējies, bet joprojām neesmu apmierināts un domāju, ka neesmu darījis to, kam Tu mani esi aicinājis. Savā jaunībā esmu jau redzējis visu, ko vēlējos!" Dievs atkal mani apmeklēja klusā nakts stundā un jautāja: "Kas ir tas, ko tu atkal vēlies?" Pilnīgi izmisis es noliecos Viņa priekšā un teicu: "Kungs, es lūdzu to, ko Tu pats vēlies man dot!" "Nāc man līdzi!" Viņš teica. "Mēs dosimies ceļojumā."
Dievs aizveda mani garām maniem draugiem uz pilnīgi tukšu vietu un atstāja mani vienu tuksnesī. Es saucu uz Dievu: "Kādēļ Tu aizvedi mani prom no tiem, kurus mīlu?" Tad Viņš man atbildēja: "Es esmu tevi atvedis uz vietu, kur būtu jānāk ikvienam cilvēkam, kurš vēlas tikt piepildīts!" Pēc kāda laika es stāvēju vārtu priekšā, kuri saucās - Adatas acs. Dzirdēju Dieva balsi sakām: "Noliecies zemu!" Es noliecos zemu. Viņš teica: "Vēl zemāk!" Es noliecos zemāk. Viņš teica: "Nē, vēl zemāk!" Es noliecos, cik vien zemu spēju. Man līdzi bija manas mācību grāmatas, mūzikas instrumenti, manas spējas un talanti. Dievs man sacīja: "Tev ir līdzi pārāk daudz lietu, un tu nevari iziet cauri šiem vārtiem." Es atbildēju: "Kungs, Tu man esi devis šīs grāmatas un spējas." "Bet," Viņš teica, "atstāj tās, jo citādi tu nevari iziet cauri šiem vārtiem." Atstāju visu un izgāju cauri ļoti maziem un šauriem vārtiem, kuri saucas - Adatas acs. Kad piecēlos vārtu otrajā pusē, ar mani bija noticis kaut kas dīvains. Vārti, kuri bija tik mazi un pie kuriem es visu atstāju, tagad bija kļuvuši plaši. Es vaicāju: "Kas ir noticis, ka es jūtos piepildīts un apmierināts?" Dievs man atbildēja: "Tu esi izgājis caur Pielūgšanas vārtiem, tagad nāc un Es tev atklāšu noslēpumu."
Es tiku aizrauts augstāk par debesīm un augstāk par vietu, kur lec saule un spīd mēness, tur, kur beidzas mākoņi. Kad biju nonācis Dieva troņa priekšā, Viņš man teica: "Paskaties lejā uz cilvēkiem, kurus esmu radījis." Es ieraudzīju kaut ko pavisam dīvainu. Visi mani līdzstrādnieki arī bija apstājušies pie šiem mazajiem vārtiem. Viņi sacīja viens otram: "Dievs man ir devis šos cīņas ieročus, ar tiem es cīnos pret tumsības spēkiem, es nevaru iet cauri šiem vārtiem, jo tad man ir jāatstāj mans cīņas zobens. Dievs mani ir aicinājis būt par cīnītāju, es nevaru iet." Es dzirdēju arī kādu citu sakām: "Es? Atstāt manus mūzikas instrumentus, visu, ko Dievs man devis, lai izietu cauri muļķīgiem vārtiem, lai pēc tam būtu vienkāršs cilvēks, kuram viss ir atņemts? To es nespēju." Redzēju, kā viņi viens pēc otra savā lepnumā atkāpās un nevēlējās pazemoties šo mazo vārtu priekšā. Bet tad es ieraudzīju vīru, kurš noliecās ļoti zemu un nolika visu, kas tam piederēja. Bet, tiklīdz viņš izgāja otrajā pusē, tad tur atradās arī viņa instrumenti, gara ieroči, grāmatas, un Dieva spēks bija viņā. Tad tas Kungs pavērsās pret mani un teica: "Ej un saki šiem cilvēkiem, ka Es esmu viņus apveltījis ar dažādām spējām un talantiem. Es vēlos, lai tie, kas ir mūziķi, spēlētu, bet es jums atgādinu: ja jūs neiziesiet caur šiem šaurajiem Pielūgsmes vārtiem un nespēsiet noliekties zemu, atstāt savus instrumentus, talantus, spējas, mērķus, vīzijas un spēku Manā ziņā, tad jūs vienmēr paliksiet starp tiem, kuri spēs kalpot un svētīt tikai dažus un tikai savā spēkā. Šie vārti ir atvērti jums, bet caur tiem izies tikai tie, kuri vēlas iepazīt Mani. Viņi noliks savus talantus un vēlēsies pielūgt savu Dievu. Kad viņi zemosies, Es viņus pacelšu vārtu otrajā pusē. Nevis viņi kalpos cilvēkiem, bet gan Dievs kalpos viņiem un caur viņiem. Šodien Es esmu saaicinājis visus šos cilvēkus, lai tie izdarītu izvēli. Tie var kalpot cilvēkiem un aizkustināt viņus ar savu talantu vai arī iziet cauri šiem šaurajiem vārtiem un pievienoties tiem, kuri pielūdz savu Ķēniņu un ļauj Viņam caur sevi pievienot šim pulkam citus!"'

Varbūt šis stāsts domāts arī tev šajā dienā.

Šorīt izlasīju to šeit:
http://www.ltn.lv/~kristus/


Linkļaujiet izteikties!