i · believe · i · can · fly

..es bieži redzu,kā mana labākā draudzene uzliek masku,un iet un dara it kā nekas nebūtu bijis..bet iekšā ta viss vārās,to nevar nepamatīt,jo tas nav noslēpjams..uzliekot masku,tu it kā dzīvo cieā dimensijā,bet paliekošā dvēsele ta sāp un lūdz pēc palīdzības..
..klasē jautrs,optimisma pilns cilvēciņš..bet kā k-kāda ziņa var šō jaukumu aizdzīt..pēkšņi man pretī raudzījās nevis optimistiskais cilvēkbērns,bet mazs,neaizsargāts puišelītis,kas lūkojās tālēs un meklēja kādu palīdzību sniedzošu roku..tādu es vēl nebiju redzējusi nevienu pašu..un tas man lika aizdomāties,aizdomāties par cilvēka iekšieni..viņš bija ierāvies sevī,neļaudams piekļūt nevienam,tā censdamies sevi vēl vairāk pasrgāt..pasargāt?..,bet no kā?..no pasaules netaisnības?
..pēc šīs dienas es jūtos iztukšota..it kā jau mani tas nemaz neskāra,bet es nez kapēc pārdzīvoju viņa bēdas..tāda ir mana riebīgā daba..uztvert visu saasinātāk nekā tas ir..es vairāk uztraucos par ctiem nekā par sevi..es sev esu otrā plānā..un tur es neko nevaru padarīt..
..