i · believe · i · can · fly

..nu tā k-ko esu padarījusi-brīdis atelpai..
es visu laiku paralēli darbam iztirz'ju dzeju-mēģināju,nesanāca nekas dižs..viss jau aizmirsies,kopš pamatskolas..tai laikā vajadzēja to iztirzāt,bet tad viņš negāja pie sirds..tagad gan,kapēc?..nezinu..viņā k-kas ir..bet kas..to es nevaru dabūt no sevis ārā..tas ir manī iekšā..un sev es pavēlēt nevaru..

Tavs raxtītais izskatās nedaudz līdzīgs tam ko es uz kādas lapas uzšņāmu pēc interesantās sestdienas nakts, bet to kas notika šai naktī labāk neteikšu savādāk padomāsi, ka esmu galīgi traks, varbūt pat slims.

.vinkārši..es šos teikumiņus atcerējos..pirms pāris gadiem..exāmenā bija tēm.."Manas dzīves lielākās vērtības"..es domāju 1.5 stundu..līdz izdomāju,ka mēs paši un mūsu tuvie esam savas dzīves vērtības..

Paši ši vārdi ir daudz dzirdēti, bet, ka līdz tam nonāk pats tad jau tas ir ko vērts. Un tas liecina par to ka tiesām tici tam.

..jā tās ir pārbaudītas vērtības ,apzināties,ka tev ir mājas,ģimene-cilvēki,kas tevi mīl..un vienmēr gaida..
..bij viens liels pārbaudījums,un es aptvēru,ka pasaulē nav lielākas vērtības par savu ģimeni..;(

Es kautko tādu varu teikt tikai par daļu savas ģimenes:(

..jūtu līdzi..man ir žēl to cilvēciņu,kas dzīvo patversmē,bērnu namā..diemžēl Latvijā to ir ļoti daudz..

Kapēc tu sāki runāt par patversmi? Bet, jā tas ir šausmīgi...

..nezinu vienkārši jūtu līdz tiem cilvēciņiem..manu pārāt tas ir it kā tu atrodies iesprostots būrī..
..esi lasījis A.Bela(ja pareizi uzrakstīju)romānu"Būris"..man liekas tieši tā pat jūtās arī tie bērni bērnunamā un patversmē esošie cilvēciņi..viņiem nav savu māju..mājinieki ir viņus pametuši vai arī aizmirsuši..un tas ir drausmīgi..

Jā esmu lasījis un ar bērnunamiem ar daudz esmu saskāries takā par situāciju tur ļoti labi zinu. Tikai ir viena vēl skumjāka lieta, kad tie cilvēciņi sasniedz pilngadību un nu ir jāsāk dzīvot reālājājā pasaulē, viņiem tas ir ļoti grūti. Viņi tā ir pieraduši pie būra...

..un tas jau ir tas smagākais,tas ir tā pat -ka siltumnīcā izdiedzētu pavasara puķi iznest ārā zem mātes dabas krūts..viņš nespēj vairs pielāgoties,viņš ir piradis pie siltumnīcas efekta un nemāk vairs pastāvēt bez tā..

Ar laiku jau pierod, bet sākuma ir ļoti, ļoti grūti un vēlāk bieži tādi cilvēki noiet no ceļa, tikai tapēc ka nav kas palīdz, kas pamāca.

..cik noprotu no tekstiem pats esat pabijis tajā vietā..es nemaldos?
..vienkārši cilvēki baidās no (skaidrs,ka arī cilvēkiem),kas tikuši ārā no tās vietas..vuiņi raugās it kā tie vairs nebūtu tādi paši kā visi apkārtējie..viņi nesaprot,ko šie ļautiņi ir pārdzīvojuši..diemžēl.

Pats par laimi neesmu bijis tādā vietā, taču tuvu tam lai nokļūtu tur gan, bet ir bijusi ļoti cieša saskare ar daudziem cilvēkiem, kas pabijuši tur un vēl atrodas.

..piedod,ka kļūdījos..
..man ar ir bijusi ,teiksim,saskare ar diviem džekiņiem no bērnunama..
..viņi bija pilnīgi normāli bērni,bet dzīvojot kopā ar garīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem,laikam saprata,ja jau mēs te atrodamies,tad jau tādi paši vien esam..
..ar viņiem nebija iespējams kontaktēties..
..nu jā manaģimene pieņ;ēma viņus mūsu ģimenē..viņiem bija viss.mūsu vecāki,mīlēja kā savus bērnus,bet pēcāk saprata,ka nekas par to nav jādara..viņi jutās pārāki pat par manu tēti..
..runas veids viņiem bija neizkopts,sekls..viņiem viss būšot,viņi būs..tādas bija vīnu runas..pat nemācēja pateikties par to ,ko viņu labā darīja mani vecāki..

Arī tādi gadījumi ir nu nav retums.

..diemžēl....kapē viņi nesaorot,ka tas tiek darīts tikai viņu labā..??