i · believe · i · can · fly

..vai kādreiz esat lasījuši Andreja Upīša stāstu "Sūnu ciema zēni"?Tas ir viens īstens Ziemas stāsts - ar dziļām kupenām, lielu tuntulēšanos, ziemas slinkumu un kaislīgām ilgām pēc pavasara, kad reiz viss kusīs un atmaigs - gan dabā, gan cilvēkos.
 ..salīdzinot stāstu ar patreizējo Latviju,vienīgā atšķirība laikam ir tā,ka nekur Latvijā nav dziļu kupenu,bet tai vietā ir lieli plūdi..un gandrīz visā Latvija bija paralizēta,jo nebija elektrības..
 ..viss sākās sestdienas naktī,ja nemaldos..
 ..svētdienas rīts nemaz nebija tāds kā sestdieas,vai jebkuras citas iepriekšējās dienas rīts.. ..sperot pirmos soļus laukā no mājas,es sajutos tieši kā šī stāsta autora aprakstīta varone..pagalms bija,vārda vistiešākajā nozīmē,piecūkots,piepūsts ar neskaitāmiem nolaustiem zariem..kūts jumtam bija norauts šīferis,kurš arī ticis saplosīts sīkās drumslās,māja bez elektrības..māja?..kāda māja?visa tuvākā apkaime..un vai vējš bij mitējies?ne vella..tas triumfēja,jo bij cilvēkam parādījis,kurš šobrīd ir nespējīga niecībiņa..mēs bijām vēja varā..tupējām mājās nezinot,kas mūs gaida nākošajās minītēs,stundās..