Man
domāt,ka tusiņi Valdēna pritonā vienmēr beidzās ar
dažiem kritušajiem.Tāpēc
devāmies uz Krekliem.Tur izdejojāmies,iztrakojāmies, jāsaka arī
dzan nācās atšūt uzbāzīgus onkas, kas iedomājušies, ka
pārdzerot jēgu un “sasmaržojoties”ar lētu odeklonu var panākt
visu.Ne nieka!
Saulei
austot,atstājām viesmīlīgas telpas,braucām uz mājām čučēt.Ne
vienmēr rīts izrādās gudrāks par vakaru.Galva likās tik
milzīga kā nobriedis ķirbis rudenī,kas teju,teju saulē
pārsprāgs.Visam pa virsu,saspiesti kā siļkēs skārdu
bundžā,devāmies Nākotnē-laimi meklēt.:).......
Vienīgais
ko tagad nesapratu,kur radās zilumi, kas rotā manu krieso
kāju.Tādi ir veseli trīs-ļoti lieli un sāpīgi.Hm??No
svārku nēsāšanas laikam uz laiciņu būs jātsakās.Lai
vai kā,sanāca baigi.Cits pat pacentās saindēties no alkohola.
Releksēšanās
Akvaparkā,nāca kā lietus veldze karstā dienā.Jāteic,par
pārsteigumu pārējiem, tur biju pirmoreizi,un tāpēc biju
nobijusies un trīcēju kā apšu lapa.Gaidot pienākam savu kārtu
laisties lejā pa trubām,man sirds sitās kā negudra.Rokas
trīcēja.Un tromēr man patika.
Garastāvoklis:: |
 Patīkams |
Mūzika: |
Menuets : Viņi dejoja vienu vasaru |