Izslāpusī
zeme,kas bija izžuvusi līdzīgi kā Sahāras tuksnesis, patīkami
uzsūca sevī katru tai sniegtu pilienu.Gaisā valdīja neskaitāmu
smaržu jūklis.Smaržoja pēc dzīvības.Vērojot baložus,kas līksmi pavadīja laiku mazgājoties aukstajās peļķēs,likās,ka tie nosmīkņā par sapīkušiem garāmgājējiem.
Pa
ceļam manīju kādu mazu puisēnu, viņš lēnām tenterēja uz
miskastu pusi, aiz sevis velkot milzīgu melnu maisu. Nabaga bērns-
ģērbts šortos un T-krekliņā izskatījās pārsalis līdz kaulam.
Izejot
cauri daudzstāvu maju alejai,biju patīkami priecīga atkal ieraugot
mazo mašīnīti. Dīvaini, bet katrreiz to ieraugot, kaut kā paliek
omulīgāks prāts.Fifīga takš!!
Brīžiem
pašai par sevi uznāk smiekli,ar nesen iegādāto fotaparātu ņemos
kā bērns,kas ieguvis kādu kārotu mantu.
Garastāvoklis:: |
 happy |