Patīkami satikt mīļus cilvēkus vienkopus.Parunāties,pasmieties un iedzert kopīgi.
Interesanta bij sestdiena, ņemot vērā,ka abas ar Agnesi to vien darījām kā pastaigājāmies pa Imantas nomalēm.Atskārtām,ak nemaz nav nomales,tur ,kur agrāk bijis mežains ieloks,stalti pretī saulei slejās māju rindas.Arī privātās mājas neatpaliek.Daža pat īsta pils.Tā tik bij pastiaga,mēs apreibām no pārlieku liela daudzuma svaiga gaisa.
Svētdien Valdēns ar Armiču nolēma apstīt mašīnas auto izstdē.Arī mēs abas izdomājām pievienoties.Iestūķējāmies mazājā mašīnītē,devāmies ceļā.
Valdēns
krita uz nerviem,kā vien spēja.Es varēju pateikt dajebko,vienalga
viņš atrada,kur piesieties.Man tikai atlika atvērt muti un izteikt savu viedokli par
sev tīkamām mašīnām,lai pretī saņemtu nicinošu atbildi-Ko
tu saproti,tu takš no laukiem-naukšēniem!! Savu mūžu tādos neesmu bijusi.Vai arī-Re mēs atradām tev
piemērotu auto-ar pirkstu norādīdams uz traktoru.Bet es jau tikai tās vērtēju pēc vizuālā izskata.Man ir pilnīgi vienalga cik daudz tai zirgaspēku un kāda marka.Patīk un viss!!
Īpaši neizrādīju,ka mani viss tracina,tomēr teiktais aizskāra.Pat
ļoti....
Jābrauc beidzot mājās Pietiek krist uz nervien.Sēdeju
tramvajā,acīs bij asaras,nezinu kas notikās,vienkārši
explodēju.Apkārt jau sāka parādīties krēsla,kas vēl vairāk
pasliktināja omu.Pēkšņi palikās tik baisi,ka nezināju ko
darīt.Stāvēju pieturā gaidīju nākamo transportu un trīcēju kā
atejas durvis vētras laikā.Pār kauliem skrēja auksti
drebuļi.galvā domas šaudījās vēja ātrumā,likdamas man jukt
prātā.Kas notikās,kapēc ,tā?Par daudz svaiga gaisa?Tā vien
gribējās kā ielīst siltā,lai gan tam nebūt nav nekādas
nozīmes-auksts vai silts ūdens,vienkārši gribējās pazust no
realitātes,ielīst kādā stūrī un pasmirdēt.
Garastāvoklis:: |
 sad |
Mūzika: |
The Hobos-Lost in Space |