i · believe · i · can · fly

Vakarnakt centos nodzert savu kreklu un investēju alkoholā, tomēr manas (ap)augļotāja prasmes ir visai niecīgas un es jutos skaidra kā (m)ānīgs ezeriņš. Lai Dievs nogrābstās! noamii gan teica, lai tik šis palaižot rokas. Šī savā pundurkorsetē, jau atžirgusi no drudža, sēdēja pie letes pretī man, Dzintras tantei, un eksperimentēja ar dzērieniem. Laikam tādēļ vēlāk viņa uzsāka lamāt Kaila māti un atzinās, ka ēdusi austeres. A sveci tože apjēdi? Kamēr savās foršajās štrumbantbiksēs es kratījos ritmā, man uz kājas, eleganti valsējot, uzmina safrizētā dāma no Grandeg apkures katlu reklāmas, visnotaļ jauka un pieklājīga sieviete. Vīrieši manis dēļ vai plēsās, tādēļ nācās samelst, ka pie durvīm jau gaida taksis-jebaksis un doties Knakts tramvaja virzienā. Baloži droši vien ir jau nonesuši manu balkonu, okupējuši manu dzīvokli un piesmējuši mazo, resno īrnieci.