i · believe · i · can · fly

Vakar dikti (baigi, baigi) piedzērāmies par godu bijušajam mentam un tagadējam biznesmenim Zaguram (ar strādāšanu pie naudas vēl neviens nav ticis). noamii, kuru es mātišķi tiku izrāvusi no seksa istabas, ko tā izgulšņāja, un nogādājusi drošībā, no rīta (nē, pēcpusdienā) pamodusies, atklāja nezināmas izcelsmes zilumus stilbu rajonā. Laikam bija pirts grīdas ar dibenu slaucījusi. Šorīt šī gulēja gultā un itāļu akcentā izkliedza neartikulētas frāzes iz Titānika  ('I can see the monument of liberty!' vai tamlīdzīgi), uz grīdas mētājās apkremstas picu garoziņas un blakus man gulēja  nezināmas izcelsmes balts un pūkains vīriešcilvēks un uzstājīgā balsī pieprasīja zaptsūdeni un zākāja manu mazo, resno īrnieci. Zaptsūdeni es sagādāju, taču taukmaizītes bija beigušās, arī piens ieskābis un kefīrs izdzerts. Lai padarītu šo mirkli vēl dramatiskāku, baloži uz balkona bija novijuši ligzdu, kuru es ātri vien vardarbīgi nahrenizēju. Patreiz mani nodarbina sveloša doma, kā mani biedri pārziemojuši šo nakti un kur palicis viss neizdzertais alkohols un neapēstie lauku labumi  no vakarnakts banketa. Kto jel ustrici? ? ?