i · believe · i · can · fly

..brīvība ..tādu es sajutu būdama mājās..nu tas ,ja neskaita niecīgos darbiņus,ko vajadzēja palīdzēt vecākiem..;).Lai gan laukos sanāca būt tikai vienu dienu,tomēr šai dienai bij jābūt  interesanti jaukai,jo teju teju bij jāpiedzimst teliņam..(kaut gan šis radījums izdomāja visu paildzināt un tāpēc neiepriecināja mūs ar savu pasaulē nākšanu..)
Kā jau zināms,laukos sniegs piesnidzis gandrīz līdz ceļgaliem..tāds viegli gaisīgs,caurspīdīgs,gluži kā zīda audums,tikai atšķirībā no zīda,tas izgaist nekurienē-atstājot aiz sevis nelielus pilienus..
Palaidusi suni,devos garā pastaigā uz upi..tā kā piemājas dīķis bija aizsalis,tad nolēmu mazliet pastaigāt pa ledu..suņuks sāka dauzīties,nesa kociņus,lai metot šim..;)..
Apgūlos uz ledus,kas tā bij pa sajūtu-bezsvara stāvoklis,tu un tikai sniega pārslas..pārslas tik maigi pieskārās manai karstajai sejas ādai,izkūstot un aiz sevis veidojot nelielu tērcīti..likās tāda sjūta,ka raudu bez asarām..debess nebij savā gaiši zilajā krāsā ,bet gan viscaur baltas..
Ar mokām nonācu iecerētajā vasaras jaukākajā vietā..lai gan šoreiz atšķirībā no vasaras dienām neredzēja ne ziedošās margrietiņas,ne deviņvīra spēkus,kas ieskāva mazo līkumaino upītes  krastu..bij tik lieli sniega sanesti vāli ,kas knapi turējās,teju gāzdamies lejā pa stāvo nogāzi upē iekšā..Klusums,tuvākajā apkārtnē nevienas dzīvas dvēselītes,tik šur tur mieru traucēja suņuka priecīgās skrejas,sajaukdamas visu līdzeno sniega kārtu...
Lūk tas šoreiz bij brīvdienas-atslodze acīm,visai dvēselei....Prieks kur tu rodies?