Man tāds neklasisks bērns iedalīts - kā daktere saka - karaliene! Saprotiet, bērnam ratos nepatīk. Paēdis, tīru dibenu, saģērbts, bet ratos met tiltiņus un kauc nebalsī.

a ko nu? baigi traki šo nelaužam, bet ik pa laikam tomēr ratos sēdinām - a, ja nu niķis, kas pāriet?

vakar apņēmības pilna ieliku meitu ratos un devos uz veikalu pirkt māsai dāvanu vārddienā. Ka Tevi devis! Vērmaņdārzā mīļā miera labad atkailinājos un iedevu paēst. Lieku ratos - weeeeeeeee. Izmetu lociņu, iedevu vēldrusiņ, jo ne uz priekšu, ne atpakaļ netieku.

Līdz veikalam tikām, bet meklēto neatradām :( Un tad vislaik tā doma, kad mazā pamodīsies - labi nebūs...

Paldies Dievam, ka ir laba gulētāja, tā nezinu, kur liktos. Mazā ārā pamodās un tik sirsnīgi raud, nē, laikam jāsaka kā ir - nebalsī bļauj, ka fiksi, fiksi, laižam uz parku. Parkā mazo pabaroju (viņa vēlaizvien man ik pa 1.5 - 2 h ēd), bet atkal ratu problēma - kā iekšā, tā bļauj.
Gājām brālim pakaļ - lielais pie rokas, mazā atkal ratos kārtīgi bļauj.

Mājās konstatēju, ka priekšā 2 sirmi mati... Kaut kāda neraža! Tas viss noved pie tā, ka karstā jaukā vasaras dienā sēžam Rīgas dzīvoklī :( ik pa laikam aizbraucam uz laukiem, bet tad atkal esam prom no tēta...

aj... kāds brīnums, ka šokolādi prasās diendienā, mazā un viņas raksturiņš paņem visu enerģiju!