tikko dr izlasīju: Tu vari izdzīt čali no laukiem, bet laukus no čaļa nē!
Tāpat mēs ar māsām uzskatījām, ka mums ir mazi pāķīši asinīs, kuri tur ir uz palikšanu. Un vispār labi, ka tā :)

Bet mans šodienas posts ir skaļā runāšanās ar sevi. Jau kādu mēnesi man uznākusi traka ķermeņa mīlestība - pucēt, kopt, piedomāt un rūpēties. Bet nu ne tādā līmenī - vaksācija no galvas līdz papēžiem. Bet tāda - davai celulītu nost, davai tos ļuri pļuri ap vēderu arī nost. Vēl tagad atminos, ka M pirms pāris gadiem man pārjautāja - kas tas tāds - celulīts? Jēziņ, ņēmu vienu cisku, spiedu kopā un rādu - re, apelsīna miza - celulīts :D Tagad gribas spiest cisku un teikt - re, nekā nav! Ar diētas ievērošanu gan iet trakāk, regulāri uzraujos, ka nopērku veikalā kaut ko, ko nepārāk vajadzētu, tad mājās konstatēju - ja jau nopirku, tad jau jāēd... Un šoko vispār mani tur savās skavās.

Šonedēļ beigās mana ofisa daļa pārvācas uz ļoti precīzu open office kopiju. Tā kā, ja vien blakussēdētājs (datoriķis) vai pretīsēdētāja (finansiste) arī starplaikos nevērs atvilknes un nevilks končiņas un barankas ar sēklām, tad es arī ne! Vismaz sākumā :D