nu tad beidzot ir notikušas tās lietas, kas parasti notiek ar māmiņām,

- veikalā man dzinās pakaļ kāda omīte, prasot, vai viņas izvēlētais apģērbs varētu patikt mazmeitai, (par šo es ļoti priecājos)

- smukajā audumu veikalā pārdevējām likās, ka es nezinu, kā manam bērnam labāk, man ieteica nelikt kulbas pārklāju, tā vietā ievīšķīt kokvilnā, kā arī norādīja, ka man vajadzētu pa ielas ēnas pusi iet (dā, tad lai viņa pārceļ savu bodi uz to ēnas pusi), karoče neielaidos strīdos, bet izdomāju sakāmo nākamajai reizei, kad mani sāks mācīt nevietā (teikumu pabeidzu ar vienu dziļu rievu pierē)