vakar puikas mani palaida uz kino... vienu! visu ceļu gāju smaidīdama. Kincītī vislaik vaktēju telefonu - ja nu baigi traki, tad jau zvanītu un būtu jāiet mājās. Bet šie neko - paši tikuši ar visu galā. Atpakaļceļā vispār biju izkususi smaidā - palaista brīvībā, bērnam arī viss labi, vakars silts un tās dullās liepas - uzplaukušas!

un par filmu - Coco avant Channel. Par mazo sievietīti, kas zina savu vietu, bet tas neliedz viņai sapņot un tiekties pēc tā, ko pati vēlas, nevis tipināt pa likteņa laipu. Un par vīriešiem, kuri nesola vairāk kā var dot. Un drosmi, kas ļauj uzlikt salmu cepurīti un nevilkt korseti. Vispār man patika vairāk nekā biju cerējusi :)