vispār es esmu apjukusi. Ne tikai šodien. Pār mani veļas visas tās jaunās izjūtas, ka nevienmēr ir laika tās izbaudīt un attiecīgi rīkoties. Un reizēm es piefiksēju, ka rīkojos pēc inerces, sajūtas atnāk vēlāk un tās nevienmēr saskan ar darbiem.

Es, sieviete, nejūtu neko. NEKO!
Reizēm tas ir kaut kāds racionālisms, kas iestājas - vajag darīt, darīsim. Bet racionālisms lai paliek vīriešiem. Es esmu sieviete, man vajag emocijas.