šodien gāju pa ielu un pirms manis gāja kāda meitenīte ar mammu

pretī nāca tāda viena atsaldētā- īsi mini kājās, plānas zaķubikītes un gari melni zābaki uz kuriem meitene grīļojās, mati viņai salā plīvoja kā tādas brūnas krabju nūjiņas un smaids bija saviebie no aukstuma, turklāt pārvietojās viņa tik gāzelīgi, it kā ledus klucis būtu starp kājām

mazā meitenīte', ieraugot atsaldēto, skaļi iesmējās un atgriezās, lai vēlreiz uzlūkotu dīvaino meiteni,

par to viņa dabūja aizrādījumu no mammas, ka vienalga kāds cilvēks, smieties par viņu nav labi

cik labi, ka es esmu liela, varu izsmieties par tamlīdzīgām jo gardi