pirmā diena mājās,t.i.,aizvien berlīnē,bet neizejot uz ielas un neatvelkot aizkarus. nākas secināt,ka ir labi un šķiet,ka varētu te dzīvot. uz ielas gan šādas pārliecības reizēm trūkst,bet kad istabas klusumu caur atvērto logu pabiksta bērnu klaigas un pagrūsta šķidras satiksmes troksnis,šī vieta tiešām sāk šķist apdzīvojama-tikai jāievelk nets,jo (eh,ieviņ..) mobnets ārvalstīs nav saprāta pazīme.