| 3:40p |
kopš mūs ir piemeklējusi vasara, dzīve ziemeļu mazpilsētā ir kļuvusi tik baudāma, kā vēl nekad. atnāc no vauvpastaigas, uztaisi brokastu salātiņus, izliec krēslu uz lieveņa, paēd salātiņus, padzer tēju un uzsmēķē, kamēr suns turpina apņēmīgi drasēt pa perimetru. un tas viss pašā pilsētas centrā - ōsam! jā, vispār par salātiņiem ir atsevišķa runa, proti, atklāju ameriku un izgudroju veļļuku, so to say, bet pati esmu stāvā sajūsmā nonetheless. vopšem, sarīvē burkānu un ābolu un uzspied virsū sulu no pus apelsīna - viss tāds dabīgs, salds, svaigs un garšīgs, tieši kā vasaras rītiem piegriezts. nja, vienīgi strādāt galīgi negribas šitādā laikā, tas gan. bet nu ok, ne jau pirmo reizi tas ievs ar to pīp' uz tā jumta. |
| 7:49p |
siltums nenāk viens - blakus esošā universitātes arhīva darbinieki šīs diženās celtnes bakjardā, kas iekrīt nu precīzi iepretim mūsu noplukušās viesitabas vienīgajam logam, ir sarīkojuši sev piektdienas ballīti, kuras ietvaros viņi tā līgani no saulainiem ritmiem ar compay segundo iestūrēja mazliet duļķainākos ūdeņos ar džo kokeru un viņam līdzīgajiem, kas vēl būtu ok, bet tagad jau labu brīdi ir noenkurojušies vecajā labajā latviešu* šlāgeru līcītī. logu aiztaisījām jau pusstundu atpakaļ, bet tie tur laikam lēnām kruķī savu neznokurienes dabūto kārtīga nigera cienīgo audiosistēmu aizvien skaļāk un skaļāk. vispār man ir gaužām nelāga aizdoma, ka tur pa šo starpu ir iemeties koncerts. bet nē, es jau neko - klausos savas džeza un nedžeza klavieres un elpoju dziļi. ommmm. herberts gan neizturēja un aizgāja peldēt.
*jap, zei obvioslī rūl ze vorld. or ze baltic rīžeon atlīst. |