| 12:16a |
tā runāja ieva bez fotoaparāta
tu dzīvo tikai vienreiz, draugs, tad nu klausi vieda padoma - ej iegādā sev kādu kilo forelfilejas, mājās pāgriez to apmēram uz pusi - vienu daļu iesāli, bet otru sagriez trīs treknās strēmelēs, uzpilini zojas smērci un atstāj apdomāties. pa starpai visus agriezumus izbaro sunim, lai laizās. tad atkorķē zaļu vīnu iz proktugāles un baudīdams šo dzestro saules pilienu ninnu uzraugi cibu un/vai čiepstētavu. kad esi drošs, ka tur viss notiek godīgi, izgatavo katram gabalam zivītes mājiņu no videi nedraudzīgas alumīnija follijas. maigi ieguldi katrā pa zivītei, apslacī ar citronsulu, uzmal pipariņu un apkaisi ar bazilikonu, lai jautrāk. tā trīs reizes, lai tiek katram nebēdnim, un tad laid zivītes siltā krāsniņā atpūsties. bet pats vēl nepagursti - sagriez cukīnīti un papriciņu grillējamās strēmelītēs, ko apslacī ar eļļ', iekš kamā peldināts ir bazilikons. atstāj savā nodabā, lai bērni sapazīstas. iemalko vēl kād' šļuk' tā garda vīn' un sagriez pavisam vulgārus salātiņus pavisam vulgārā manierē, tad svētī tos ar to paš' bazilikoneļļ', balzamikō un citronsul'. jā, aplūko nu tu sav' veikum' klusā priekā. tad steidz glābt iz karstum' to nabag' ziv', bet tās vietā piedāvā tai rijīgai krāsnij pasiekaloties ap kād' zaļumiņ'. jā, tā aiziet tie dārzeniš' paš' sav' ceļ'. bet tu nebēdā, drīz jau viņ' pie tevis atgriezīsies - par jaunu radību tapuši, tā teikt. tad nu es' pacietīgs un gaid' kā nākas. iemalko kād' šļuk' tā salda vīn', ja nu akurāt sirde ar vairs netur. bet nelaidies vēl apcerē, jo - raug' - te viņ' jau ir, tie tavi dārzenīš! spēj tik vilkt šos ārā no tās plīts! jā, nu tu ir viens laimīgs vīrs, mans draugs. steidz nu ašiem pirkstiem to zivīt no tās mājiņ's pestīt ārā, likt uz šķīvj, dot ciemā dārzenīš's un pārpārēm salātiņ's, lai viss tavs nams var līksmot un putenim un salam vieglu sirdi pretī smiet! |