| 1:00p |
ieteikums
ja neesi gluži suņu psihologs un pieredzējis kinologs vienā personā, iesaku tev iespēju robežās izvairīties no baiļu sačakarēta suņa iegādes/adopcijas, jo bailīgs suns ir kā alkoholiķis. tu vari panākt ievērojamu progresu, bet līdzko viņš atkal saskarsies ar situācijām, kas jebkādā veidā trigerē viņa bailes, visi sasniegumi pačabēs kā nebijuši un suns aizskries pa savām ierastajām panikas takām.
es sen jau biju aizmirsusi to histērisko riešanu, bet te nu tā atkal ir ieradusies mūs apciemot. ceru vien, ka ne uz ilgu laiku. bet tāds ir rezultāts, kad mans sīkais asociālais šmurgulēns snaiksta zobus pret lauku vilceni. pēc tam ir paniski kaukdamam jāmetās bēgt, bet noķertam jāguļas zemē un jāpadodas. diemžēl ticība šī žesta efektivitātei mazajā galviņā ir pārāk niecīga, tāpēc tricelīgā dvēselīte ātri vien uzrauj manu vauvusiņu kājās un trenc prom pa pļavu, kas vilcenei nu absolūt neliekas adekvāti, un viņa to mēģina paskaidrot, metoties pakaļ mazajam melnajam un šajā skrējienā regulāri snaikstot zobus gar viņa ribās ierauto dibengalu.
šodien lauku piedzīvojumi rezultējas nekontrolējamā "vau vau vau" (repeat till fade) pie katra sīkākā vides kairinājuma, un maniem nerviem tas galīgi nepatīk. |