| 2:08p |
par pārejām
pāriet uz rūpnieciski ražotu dzīvnieku barību, kad esi iesācis zvēru barot ar īstu ēdienu, manuprāt, ir teju neiespējami. tomēr reizēs, kad saimniece iepriekšējās dienas vakarā sirsnīgi gruzīgu un alkohola raženi slacītu sarunu rezultātā jau stipri pirms pusnakts ir sasniegusi diezgan bezfilmīgu stāvokli un līdz ar to nav izpildījusi dienas plāna punktu, kas paredz zvēra pārtikas sagatavošanu vismaz tuvākajām pāris ēdienreizēm, šāds risinājums kņudina nāsis, skatoties uz tām krāsaini marķētajām bundžām ar veselīgu, laimīgu sugas zvēru attēliem. taču nākamā aina, kas uzplaiksnī iztēles kambaros, jau apātiski tverot pēc skaidām želejā, ir lopkautuve, konveijers, kaut kādi gaļas atgriezumi, lielas plastmasas cisternas ar vitamīnu un garšvielu maisījumiem, kurām neviena saprātīga būtne neķeras klāt bez gumijas cimdiem rokās utt. thanks, but no thanks. |