| 2:13a |
par latvju tikumiem
vispār man bērnībā mamma diezgan bieži, rūpjpilnu izteiksmi sejā savilkusi, teica, ka esot lietas, par kurām nejoko. tētis fonā kaut ko pie sevis ķiķināja, līdz nespēja tomēr noturēties un izspļāva kādu dzēlīgu kontekstuālu jociņu.
tā lūk, bērni, mirst tradīcijas. |