| 10:26a |
[cenzēts]
nu es taču esmu vienkārši lieliska! izrādās pēdējo reizi savu hauschkas folderīti pleierī esmu iekatojusi [cenzēts] nevis iekopējusi, bet no pleiera ta es viņu vakar vai tipa tavo izmetu.
jauki jauki jauki - es esmu plūstošas upes rimtie krasti... izelpa...
upd. ā nē, paskatoties uzmanīgāk izrādās, ka pēc nesenās kompīša pusreinkarnācijas ir pazudusi apmēram 1/3 visas manas mūzikas. nu re, tas jau ir gana grandiozi, lai būtu komiski. turklāt pie vainas nemaz ar' nav mana aizmāršība. |
| 11:31a |
lācītis ir bēdīgs. kas viņam kaiš?
ja es nebūtu sev apnikusi ar visām savām ģeniālajām idejām un līdz ar to nebūtu sev puslīdz veiksmīgi iestāstījusi, ka par satraukuma vērtu kaiti būs uzskatāms tikai stāvoklis, kad mani bezsamaņā ar ātrajiem aizvedīs uz slimnīcu at any stage of my life, tad es tagad domātu, ka man ir iekaisusi aklā zarna vai tipa tavo. nu sāp, jā. bet sāp jau 25 gadus principā. tad vienā, tad citā vietā. reizēm ļoti ļoti ļoti. tagad - nu tā, nav ne jausmas, paiet var. ignorēt arī puslīdz izdodas, nu, padomāt vēl spēju. bet vispār es neko nesaprotu un saprast negribu. turklāt ārstiem, pie kā man ir bijis tas gods vērsties, neklājas labāk - visi kā viens ir nonākuši pie visu izsakošā slēdziena "shit happens". |