sēžu internetā un domāju, ka varētu nopirkt šos te lūk džinsus un tad varētu arī šos te zābakus utt., un tad atcerējos, ka lielākais pierādījums par Vaškeviča ļaunumu bija viņa lielais kurpju daudzums. Saprotat liels, labu un dārgu kurpju daudzums. Un tad vēl tā spridzināšana.

Tagad vairs nesaprotu ko pasākt, vai tiešām man tos zābakus un džinsus vajag

šodien izdomāju, ka dzīvošu tā kā man vienmēr ir gribējies. Tā arī izdarīju, no rīta izdzēru kafiju un brokastīs apēdu omleti, pusdienlaikā sakārtoju dzīvokli un pēcpusdienā aizgāju uz kačalku. Tāda lūka man tā neatliktā tagadne.

Daudzi alpīnisti, kāpjot Everestā, iet bojā, jo nākas apstāties un gaidīt rindā. Tikmēr beidzas skābeklis un spēki.

vakar pims iet gulēt zemē pie galda nokrita brilles, negribējās pacelt un es tikai paspēju nodomāju, ka gan jau no rīta uzkāpšu virsū. Šorīt tā arī notika, brilles ir izmetamas.

Tā lūk es paredzēju nākotni, redzēju gara acīm!

Nesen biju izgājis ārā bez mobila telefona kabatā un sajūta bija jocīga, liekas tas pat nav īsti pieļaujams iet ārā bez telefona, jo tas jau ir kaut kāds pussolis lai pazustu uz visiem laikiem un Tevi vairs neviens nevarētu atrast.

parasti stāvēšanu garā rindā pie RIMI kases es uztveru kā sava veida meditāciju un rakstura rūdīšanu. Bet dažreiz tomēr man liekas, ka kāds speciāli kaut ko dara, lai tika mani kaitinātu. Kā piemēram tagad, kad apkopējs izdomājis tīrīt grīdu tieši zem manām kājām, kad es esmu gribējis mierīgi apsēsties un neviena netraucēts pastrādāt. Un kā lai cīnās ar šīm dusmām, var jau būt ka patiesais dusmu iemesls ir meklējams kaut kur citur, piemēram bērnībā

līdz ar instagram parādīšanos visiem tiek dota iespēja būs smukiem un interesantiem

mani antidepresanti: sports, alkahols un sievietes

Rimi mauku dienas

Tev būs dzert tikai svētku dienās un visādos citādos īpašos gadījumos, nevis pa naktsklubiem bezpriģelā dzerstīties apkārt.