Uz Jāņiem tā kā vajadzētu jaunu linu kreklu, lai es kaut kā ierakstos starp anormāli dārgo arheoloģisko un stilizēto tautastērpu un sudraba sakšu nēsātājiem no vienas puses un pilsētas šampanieša un vīna smalko nianšu un kokteiļkleitu pārzinātājiem no otras puses.

Tātad linu krekls ir zelta vidus ceļš, tu it kā droši vari sniegt roku abiem. Tikai viena problēmiņa ar to linu kreklu ir tāda, ka tas kā likums vienmēr ir kaut kāda tizla fasona un piegriezuma. Ja sievietēm vēl ir iemācījušies uztaisīt kaut kādas stilīgas lina kleitiņas ar kuru var šampi uz jahtas iedzert gan skriet Jāņu naktī rasā peldēties un ļauties pagāniskiem rituāliem, tad linu krekli džekiem ir pagalam tizli. Tie ne tikai ir dārgi, bet arī visbiežāk izskatās pēc pelēka maisa, kurš turklāt vēl īsti neder kā likums rokas ir kaut kādas īsas un pats garš kā tāds jēzus paltraciņš. Labākajā gadījumā var cerēt uz baltu linveida maisveidīgu kreklu.