Vakar izrādes laikā par čekas maisiem, man blakus sēdēja drukns vīrietis pelēkā uzvalkā ar tādām izteiktām pašvaldībnieka ūsām un viņa sieva arī tikpat liela, blondiem vairāk pat tādiem baltiem matiem. Viņš aizņēma arī daļu mana krēsla, jo viņa elkonis un plecs man visu laiku spiedās virsū.

Visu izrādes laiku viņš pie sevis teica: “pilnīgs sviests” vai “sviest kaut kāds” it īpaši tajās reizēs, kad izrādē tika rādīts, ka kaut ko nevar dabūt vai nopirkt. Piemēram, stāstā par 5l zirņu burku vai desas luņķi ko čekistam izdevies dabūt pie speciālā lodziņa, viņš bija īpaši neapmierināts. Viņam arī ļoti nepatika stāsts par divām sadalītajām Rīgām un visur kur aktieri izģērbās.

Tad kad liela daļā sāka celties kājās un aplaudēja, viņi abi izturējuši līdz galam, spraucās visiem garām un ātri gāja uz garderobi, lai tiktu pie savām jakām.