neesen viens draugs atstāstot savu tikšanos, teica ka esot ticies ar šleserveidīgo. Un tas ir ļoti interesanti, jo nevien nesaka šļēlveidīgais vai lembergveidīgais, parasti tie ir tikai Šķēles vai Lemberga cilvēki. Tikos ar to un to un tu jau zini.. viņi ir Šķēles cilvēki. Bet šleserveidīgais nav Šlesera cilvēks, viņš ir pats par sevi.

kad biju maziņš man ļoti nepatika, ka audzinātājās mūs vedot kaut kādā ekskursijā lika sadoties rokās pa divi un iet kolonā. Lielākoties mēs draugi vienmēr mēģinājām sastāties pa divi, lai tas viss izskatītos pēc prasītā, bet rokās tā īsti nedevāmies. Vienkārši tajā laikā man šī prasība likās apsurda un pazemojoša.

Tagad man pat liekas, ka tas varētu strādāt un liekas pilnīgi normāli, ka bērns ir jāņem pie rokas pārejot krustojumu, to arī es bērnībā darīju un man tas likās ok., bet kāpēc ejot pa trotuāru man būtu ar kādu jāsoļo rokās es nekad nesapratu un tā bija viena no lietām kas man bērnudārzā patiešām besīja