dažreiz liekas ka ātrāk sajuksi prātā nevis kaut ko sapratīsi.

par godu šai atziņai veltu jums dzejoli:

Plati logi atvērti, dzīve garām slīd.
Es baltās drānās ievīstīts, nāciet mani apraudzīt

Tikko atvēru JRT apsveikumu Jaunajā gadā: " Vienaldzīgie ir bez spārniem, un tie neko nezina no Lidošanu".

Šogad vilkām un dedzinājām bluķi, vajadzēja uz lapiņas sarakstīt savus grēkus, kuru pēc tam kopā ar bluķi sadedzināt. Godīgi sakot, sākot par to domāt, es pat negribēju īpaši jokot un nopietni ierakstīju divus:

vienaldzība un neiecietība.

JRT man atkal par to atgādināja.