Gribēju tika pastāstīt, ka aizvakar, laikā periodā kad mans macbooks instalēja Leopardu es izlasīju R. Brieža dzejoļu krājum Karaoke.
Diezgan maziņš tas dzejoļu krājums, smuks ar dažviet šizīgiem, bet dažviet gluži vienkāršiem dzīves ainiņu aprakstošiem dzejoļiem.

Un, protams, tās princeses un nav vairs dzīves rāms, nav dzīves rāmas. Par princesēm, nu forši.

Vai ar ģeniāliem cilvēkiem nenotiek tā, ka viņi daudz domājot un nokļūstot kaut kādās citās dimensijās un ar vien vairāk tur arī uzkavējoties, ar laiku visiem pārējām viduvējībām kļust nesaprotami?

Mana progrnoze ir tāda, ka Godmani drīz neviens vairs nesapratīs – ne koolīcija, ne žurnālsiti pat ne viņa padotie.

Viņš aizies un visi atviegloti noelsīsies, kādu laiku viens uz otru nedaudz kautrīgi skatīsies, mulsi smaidīs, bet tomēr visi sevi mierinās, ka visiem tā ir labāk.