Kamēr buros cauri ekvalaizeriem, pa vidu klausos prātīgi veiktus ierakstus, lai ausij būtu kāds atskaites punkts, kā tad kaut kas skan, kad skan labi un sabalansēti. Un ir tik daudz variantu visam visos laikos. Šobrīd šis.
Izrādās, kāds var patentēt krāsu un aizliegt tev pat izmantot tās nosaukumu tekstā, kur nu vēl konkrēto pantone kaut kur. Tikko ar to pirmoreiz saskāros.
Jau pēc pāris stundām braukšu nakts vilcienā uz Kijevu. Klausīšos Robert Wyatt un lasīšu Tokyo-Montana Express. Tā, lūk. Pēc tam klaiņošu pa pilsētu ar blašķīti kabatā.