Klaiņojot pa Skrīveriem (ir tāds pagasts 80 km no metropoles), uzeju pamestu, nepabeigtu daudzdzīvokļu ēku, kas it kā stāv tukša jau dekādēm. Sākumā izpētu pagrabu, kas ir nebeidzami, baisi labirinti, taču sabīstos, tāpēc uzkāpju 4. stāvā. Man par lielu pārsteigumu viens no "topošajiem" dzīvokļiem neizskatās vis tik pamests. Gaitenis- ar logiem, kuri pat ir iestikloti, bet pusvirus un izskatās tā, it kā varētu izgāzties no ķieģeļu sienas kur katru brīdi, šaura, būvgružiem piebirusi eja, kas beidzas ar durvīm uz telpu, kas izskatās pēc bufetes. Tur arī flīzēta vannasistaba- sauna, nenodalīta ar durvīm. Pēc bufetes seko beidzamā telpa, kas izskatās pēc atpūtas istabas. Visādi padomju laika atpūtas krēsli un citas mēbeles. Visu laiku skan radio. Secinu: rēgiem tīk laba mūzika. Kad dodos atpakaļ uz bufeti, tur ir uzradušās divas mājkalpotājas, kas piedāvā visādus kulinārijas izstrādājumus, es gan sabīstos un neko neņemu. Nez no kurienes ir uzradušies mani mazie brāļi, kas skraida apkārt un kliedz viens uz otru. Manī mostas aizdomas par jaukajām mājkalpotājām, es savācu mazos brāļus un "neuzkrītoši" bēgu. Taču viena no viņām seko! Viņa izrādās 16. gadsimta rēgs, kura kapavieta ir zem nepabeigtās mājas, tāpēc es dodos uz "RĒGU MĀJU" ar nolūku tikt no viņas vaļā, sak, lai biedrojas. RĒGU MĀJĀ mitinās daudz viņai līdzīgo, kad kādu satieku, tas uzskatāmi parāda, kādā ceļā ir atstiepis pekas. Kāda sieviete ir iemūrēta mājas kolonnā, citādi RĒGU MĀJA tur nevarētu stāvēt. Tad mana bufetniece sadomā precēties, bet izstaro gaismas kupolā mājas pagrabā lielā bedrē. Nu viss ir labi, varu iet prom un mierīgi iedzert alu.