| |
[21. Okt 2011|02:24] |
Tu mani nepamet, man tikai reizēm tā šķiet. Dedzinu sevi uz sliedēm, nespējot izšķirties, uz kuru pusi doties. Bez pierādījumiem un iemesliem mans prāts redz vairs tikai sazvērestības, aukstumu un naidu.
Bet tad tu nāc.
Man kauns par savām šaubām.
Tu nāc. |
|
|
