| |
[5. Okt 2012|23:59] |
Aiz visiem tiem hospitāļiem, skarbiem launagiem, skavotājiem, šķidrajiem saundtrekiem, hipnotizējošiem dekoltē, oh-god-why, pelikānu nosētām ķermeņa daļām un ieilgušu miega deficītu es mēģinu atcerēties, kāds īsti ir mans uzdevums.
Mosties laikus, kustēties, klusiņām gaidīt beigas. |
|
|
