| |
[2. Aug 2012|13:35] |
Mēs esam tik labi uztrenējušies disciplīnā "kurš ilgāk noturēsies", ka noturamies tik ilgi, kamēr aizmirstam, kad un kāpēc tas sākās un nemaz nespējam atgriezties.
Grūti pabeigt cīņu, ja pretinieka seju vairs īsti neatceries, ja iemesls ir sen aizmirsts, ja, nejauši uzduroties kādām drupatām no tās lugas, šķiet, ka tas nav noticis ar mums. Jo ir izturēts tik ilgi, ka iestājies noilgums visām muļķībām.
Nevajag atgādināt.
Kamēr es neatceros, esmu uzvarējusi. |
|
|
