| |
[28. Maijs 2012|20:16] |
Es vairs neskrienu tos divdesmit kilometrus tukšās darbadienās, jo man tagad nav jābēg no tevis.
Manas pēdas gandrīz sadzijušas, mans prāts ir gandrīz vienaldzīgs, tikai mazliet alkoholiskas anestēzijas, lai aizmigtu, lai nejustu ne sūda vai vismaz neatcerētos. |
|
|
