Nez kā ir būt iereibušam darba vietā. Mans kolēģis sēž man priekšā aiz sava galda un cilā aluspudeles, bet protams, ka pilnas. Un tā jau visu rītu. Tas esot uz pohām. Bet kļūst arvien jautrāks viņš, ik pabrīdim sāk krēslā lēkāt, kratīties, kā var nojaust, līdzi mūzikai. Bet reibums pieņemas spēkā. .............. Šobrīd, atgriežoties no WC, viņš vicinājās ar rokām un ieskrēja sienā, apgalvodams, ka neviens cits tā nemāk. Jautrs skats! Priekā! |