Kukuļdošana un kukuļņemšana sasniegusi vērā ņemamus apmērus. Ir pienācis laiks publicēt dažus no Pilsuma Prātvēderismiem šai sakarā.
6. Kukuļos dod tikai tiem, kuri kukuļus ņem.
22. Ja tev grasās dot kukuli, kas šķietas par mazu esam, ziņo, kam jāziņo.
27. Kukuļus neņem vienīgi tie, kuriem kukuļus nedod.
29. Tas, kas dod kukuli, labprāt kukuļus arī ņemtu.
31. Tas, kas ņem kukuļus, parasti daļu no saņemtā padod tālāk.
32. Tas, kas nepadod tālāk, bieži tiek atmaskots.
35. Piekukuļots nelietis ir tas pats nelietis, tikai piekukuļots.
38. Kukuļo cik kukuļodams, pilnu nepiekukuļosi.
39. Kukulis nedrīkst būt lielāks par kukuļošanas rezultātā gūto labumu. Citādi dikti stulbi sanāk.
43. Ja no kukuļiem kāds maksātu nodokļus, nekukuļojošie varētu nodokļus nemaksāt nemaz.
44. Nepiekukuļots ierēdnis – tas nav stils.
46. Ir lietas un parādības, kuras nevar piekukuļot.
47. Bieži kukuļus nedod tikai tāpēc, ka nezina, kam.
50. Bulterjeram, kas iekodies ciskā, kukuli dot ir par vēlu.
52. Ir nepieklājīgi un pat riskanti dot kukuli, kas apmēros mazāks par saņēmēja oficiālajiem nedēļas ienākumiem.
54. Neklājas dot kukuli Valsts Prezidentam, lūdzot atlaist Saeimu. Ne viņš ņems, ne viņš var atlaist. Nesmukums vien var sanākt.
58. Tie, kas kukuli ņem pirmo reizi, ātri pierod un sāk rīkoties kā allaž ņemošie.
59. Tas, ka cilvēks ņem kukuļus, nav rakstīts pasē. Tas ir rakstīts sejā.
60. Kukuļdošana ir sena. Ābols. Čūska.
62. Vispirms radās kukuļdošana un tikai tad žurnālistika.
63. Kukuļdošana dzemdināja žurnālistiku un tikai pēcāk vēl daudz ko citu sadzemdināja.
64. Dots devējam var neatdoties.
66. Kukuļus jācenšas dot tikai tiem, par kuru godīgumu esat pilnīgi pārliecināts, jo krāpnieks var kukuli paņemt un neko neizdarīt. Ir bijuši gadījumi.
67. Pirmā kukuļdevēja bija sieviete, vai arī vīrietis – čūska.
69. Nevar piekukuļot nepiekukuļojamo.
74. Nepiekukuļojamu nav... vai arī es tos nezinu.
76. Kukuļdevēji un kukuļņēmēji ir viens un tas pats, tikai pilnīgi otrādi.
88. Kukuļus dod pat mirušajiem. Vai ne?
92. Mazs kukulītis var gāzt lielu ņēmāju.
93. Vienreiz piekukuļotais – vienmēr piekukuļojamais.
95. Kukuļņēmēji nesaprot kukuļņēmējus. Bieži nīst un klusībā... apbrīno.
100. Vēl neviens kukuļdevējs nav klusējis.
104. Visskaļāk atklātos kukuļņēmējus nosoda neatklātie kukuļņēmēji.
111. Piekukuļota tiesa tiesā taisni piekukuļoti.
123. Sagriežot kukuli, rodas šķēles, bet ne otrādi.
125. Ja neviens nevienam neko nedotu, nekas nenotiktu. Pilnīgi nekas.
128. Jebkura liela bagātība sākusies ar kukuli.
129. Dodu, dodu kukulīti,
Citam lielu, citam mazu.
134. Nav jēgas mēģināt piekukuļot kukuļdevēju, lai tas nepiekukuļotu.
140. Domāt par iespēju ņemt kukuļus ir pirmais solis uz kukuļņemšanu.
147. Nevar piekukuļot laiku.
149. Nepieķerts kukuļņēmējs vienalga ir kukuļņēmējs.
150. Jo augstāka līmeņa ierēdņi ņem kukuļus, jo zemāka līmeņa ir valsts.
154. No kukuļņēmēja nav taktiski pieprasīt parakstu par saņemšanu.
167. Kukuļdevējs ar kukuļņēmēju reti kļūst draugi.
Sīkāk par kukuļdošanas un kukuļņemšanas procesiem varat palasīties “Pilsumizdot” sadrukātajās grāmatās “Kam un cik dot Latijā” un “Latvijas lielākie ņēmāji”. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
